Mērījumi LVĢMC stacijās, Eiropas gaisa kvalitātes indekss un prognoze — vai šodien labs gaiss pastaigai.
Gaisa kvalitāti Latvijā reāllaikā mēra LVĢMC stacijas Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un divās lauku vietās. Šī lapa rāda to mērījumus pēc Eiropas gaisa kvalitātes indeksa, bet pilsētām bez stacijas un prognozei — Copernicus atmosfēras modeļa aprēķinu.
Kāda ir gaisa kvalitāte tagad?
Stacijas indekss ir sliktākais no visiem tajā mērītajiem piesārņotājiem. Sliekšņi — Eiropas Vides aģentūras indekss (2024. gada redakcija), tie paši, ko lieto LVĢMC.
Putekļi, kvēpi un dūmu daļiņas, mazākas par 2,5 un 10 mikrometriem. PM2.5 iekļūst dziļi plaušās, tāpēc veselībai tās ir nozīmīgākais piesārņojums. Galvenie avoti Latvijā — mājokļu apkure ar malku un citu cieto kurināmo, transports (arī riepu un ceļa putekļi pavasarī) un rūpniecība; dažreiz arī tālu pārnests piesārņojums vai meža ugunsgrēku dūmi.
Slāpekļa dioksīds (NO₂) nāk galvenokārt no auto izplūdes gāzēm — tāpēc tas ir augstāks ielu malās un sastrēgumu stundās (no rīta un vakarā). Ozons (O₃) veidojas saules gaismā no citiem piesārņotājiem; Latvijā tas parasti ir augstāks pavasarī un vasaras pēcpusdienās, turklāt ārpus pilsētām, nevis centrā.
Eiropas Vides aģentūras indekss sešos līmeņos — no «ļoti labs» līdz «īpaši slikts». Katram piesārņotājam (PM2.5, PM10, NO₂, O₃, SO₂) ir savi sliekšņi, un stacijas indekss ir sliktākais no tiem. Šī lapa lieto tos pašus sliekšņus, ko LVĢMC.
Apkures sezonā pieaug sīko daļiņu (PM2.5 un PM10) koncentrācija — galvenokārt no malkas un citas cietās kurināmā dedzināšanas privātmājās un mazās katlumājās. Aukstā, bezvēja laikā ar temperatūras inversiju dūmi paliek pie zemes, tāpēc sliktākās stundas mēdz būt vakaros un naktīs.
Ja indekss ir «ļoti labs», «labs» vai «viduvējs», veseliem cilvēkiem āra aktivitātes nav jāierobežo. Pie «slikts» un sliktāk ieteicams samazināt intensīvu slodzi ārā, īpaši astmas un sirds slimniekiem, bērniem un senioriem. Ielu malās sastrēgumu laikā NO₂ ir augstāks nekā parkos.
LVĢMC gaisa kvalitātes stacijas ir Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un divās lauku fona stacijās. Pārējām pilsētām lapa rāda Copernicus (CAMS) atmosfēras modeļa aprēķinu — tas labi parāda reģionālu piesārņojumu, bet neredz vietējus avotus, piemēram, konkrētu ielu vai skursteni.
Avoti un atruna. Mērījumi — LVĢMC gaisa kvalitātes novērojumu tīkls (stundas vērtības; operatīvie dati pirms kvalitātes kontroles), rezervē tie paši dati no Eiropas Vides aģentūras gaisa kvalitātes indeksa. Modelis un prognoze — Copernicus Atmosfēras monitoringa dienests (CAMS Europe) caur Open-Meteo Air Quality API, ~10 km režģis. Indekss rēķināts šajā lapā pēc EEA sliekšņiem. Dati tiek atjaunoti ik 30 minūtes.
Pie katras vērtības norādīts, vai tā ir mērīta stacijā vai modelēta. Modelis neredz vietējus avotus (konkrētu ielu, skursteni), tāpēc pilsētās ar stacijām mērījums ir noteicošais. Šī lapa nav medicīnisks ieteikums; ja tev ir elpceļu vai sirds slimība, ievēro ārsta norādes.