Ziemeļblāzmas prognoze Latvijā

Kp indekss, saules vējš un mākoņainība naktī — vai šonakt ir vērts iet ārā.

Ziemeļblāzma Latvijā nav nekas neparasts, taču tai vienlaikus jāsakrīt trim lietām: pietiekami spēcīgai ģeomagnētiskajai aktivitātei (Kp indekss), tumšai naktij un skaidrām debesīm virzienā uz ziemeļiem. Šī lapa salīdzina visas trīs.

Vai šonakt redzēs ziemeļblāzmu Latvijā?

…

Trīs naktis uz priekšu

Kp indekss: pēdējā diennakts un prognoze 3 h intervāli, Latvijas laiks

Saules vējš tagad DSCOVR / ACE, L1 punkts

Mākoņainība naktī vidēji tumšajās stundās, %

Kāds Kp vajadzīgs Latvijā

KpKo var sagaidīt Latvijā
0–3Ovāls ir tālu ziemeļos, virs Somijas un Norvēģijas. Latvijā ziemeļblāzma praktiski nav redzama.
4Dažkārt vāja, zaļgana vai pelēcīga blāzma ļoti zemu pie ziemeļu horizonta — biežāk kameras attēlā nekā ar aci. Vajag tumšu vietu un atklātu skatu uz ziemeļiem, labāk Kurzemes vai Vidzemes ziemeļos.
5 (G1)Reāla iespēja redzēt blāzmu ziemeļu pusē, ja debesis ir skaidras. Ar aci tā bieži izskatās bālāka nekā fotogrāfijās.
6 (G2)Labi redzama ziemeļu debesīs, var parādīties stari un sārti toņi; pamanāma arī no pilsētu nomalēm.
7–9 (G3–G5)Spēcīga vētra — blāzma var pacelties līdz zenītam un būt redzama arī dienvidu pusē. Latvijā tā bija, piemēram, 2024. gada 10.–11. maijā un 10.–11. oktobrī.

Latvija atrodas aptuveni 55,7–58,1° ģeogrāfiskajā platumā, bet ziemeļblāzmai svarīgais ģeomagnētiskais platums ir zemāks — ap 53–56°. Tāpēc Latvijai parasti vajag Kp 5 vai vairāk; valsts ziemeļos un pie jūras dažkārt pietiek ar Kp 4. Kp ir planetārs vidējais rādītājs, tāpēc šī ir orientējoša skala, nevis garantija.

Kā un kur skatīties

Kur

  • Prom no pilsētas gaismām — Rīgas gaismas kupols traucē vēl 20–40 km attālumā, mazākām pilsētām 5–10 km.
  • Vieta ar atklātu ziemeļu horizontu: jūras krasts (Kolka, Ainaži, Vidzemes un Kurzemes piekraste), lieli lauki, ezeri, kalnu virsotnes un skatu torņi.
  • Skaties uz ziemeļiem — Latvijā blāzma parasti sākas zemu virs horizonta un tikai spēcīgās vētrās paceļas augstāk.

Kad

  • Tumšajās stundās; visbiežāk ap pusnakti ± 2 stundas, bet vētras laikā blāzma var parādīties jebkurā tumšā stundā.
  • Aktivitāte nāk viļņos: ja nekas nav redzams, pagaidi 20–30 minūtes un paskaties vēlreiz.
  • Ja saules vēja magnētiskais lauks Bz ilgstoši ir dienvidu virzienā (negatīvs, −10 nT un vairāk), iespēja pieaug — pat ja Kp prognoze bija zemāka.
  • Spoža mēnessgaisma un vasaras baltās naktis vāju blāzmu nomāc.

Kā fotografēt

  • Telefonā — nakts režīms, telefons pret stabilu atbalstu, ekspozīcija 3–10 s.
  • Kamerai — statīvs, platleņķa objektīvs, atvērums f/1.8–f/4, ISO 1600–3200, ekspozīcija 5–15 s.
  • Fokuss manuāli uz bezgalību (pārbaudi pēc spožas zvaigznes), stabilizāciju uz statīva izslēdz.
  • Kamera parasti «redz» krāsas spilgtāk nekā acs — ja attēlā zaļš, bet ar aci tikai bāla blāzma, tā ir tā pati parādība.

Acu adaptācija un drošība

  • Ļauj acīm pierast pie tumsas vismaz 15–20 minūtes, nelietojot spožu ekrānu; telefonam ieslēdz tumšo režīmu un minimālu spilgtumu.
  • Saģērbies silti — naktis pie jūras ir vējainas un aukstas arī rudenī.
  • Neapstājies uz ceļa malas un neej uz ledus vai privātā teritorijā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāds Kp indekss vajadzīgs, lai Latvijā redzētu ziemeļblāzmu?

Parasti Kp 5 vai vairāk (G1 ģeomagnētiskā vētra). Ar Kp 4 vāja blāzma dažkārt redzama ļoti zemu pie ziemeļu horizonta, galvenokārt kamerā un valsts ziemeļos. Ar Kp 6–7 blāzma var pacelties augstu debesīs, bet spēcīgās vētrās (Kp 8–9) tā redzama arī virs galvas.

Kad gadā ziemeļblāzma Latvijā redzama visbiežāk?

No augusta beigām līdz aprīlim, kad naktis ir pietiekami tumšas. Ap ekvinokcijām (marts, septembris–oktobris) ģeomagnētiskās vētras statistiski ir biežākas. Jūnijā un jūlija sākumā naktis Latvijā ir pārāk gaišas, un vāju blāzmu nav iespējams saskatīt.

Cik precīza ir ziemeļblāzmas prognoze?

Tuvāko stundu var novērtēt diezgan labi pēc saules vēja mērījumiem — tie nāk no pavadoņiem aptuveni 1,5 miljonus km no Zemes un dod 30–60 minūšu brīdinājumu. Kp prognoze 1–3 dienām balstās uz novērojumiem uz Saules un bieži kļūdās — gan vētras stiprumā, gan sākuma laikā.

Kāpēc fotogrāfijās ziemeļblāzma ir spilgtāka nekā dabā?

Kameras sensors ilgas ekspozīcijas laikā uzkrāj gaismu un krāsas redz labāk nekā cilvēka acs tumsā. Latvijas platumā blāzma ar aci bieži izskatās kā bāli pelēcīga vai zaļgana gaisma pie horizonta, bet telefona nakts režīmā — skaidri zaļa vai sārta.

Avoti un atruna. Kp indeksa novērojumi un prognoze, aplēstais Kp un saules vēja mērījumi — NOAA Kosmiskā laika prognožu centrs (SWPC); mākoņainības prognoze — Open-Meteo (atvērtie skaitliskās prognozes modeļi); tumšās stundas (Saule zem −12°) un Mēness fāze aprēķināti šajā lapā Rīgai. Dati tiek atjaunoti ik 10 minūtes. Ziemeļblāzmas prognoze ir aptuvena: Kp prognoze 1–3 dienām uz priekšu bieži kļūdās par vienu vai vairākām vienībām, un spēcīgas vētras sākuma laiku var nobīdīt par vairākām stundām. «Maz ticams» nenozīmē «neiespējami», un «liela iespēja» nenozīmē garantiju. Šī lapa nav oficiāla brīdinājumu sistēma.